 |
Ritms un cikliskums — tie atvieglo dzīvi, tā tas ir, vai ne?
Mūsu senči svētīja gadskārtu svētkus, un arī es savās ikmenēša vēstulēs bieži aicinu svinēt svētkus.
Tradīcijas bija un ir dažādas, katrs dara pēc savas pārliecības un izpratnes.
Piemēram,
Ziemassvētkos velk bluķi, lai atbrīvotos no liekiem sārņiem un ar dziesmām, rotāļām palīdz Saulītei atkal kalnā kāpt, lai gaisma vairotos.
Meteņos uzsāk saimniecisko gadu, pārskata apcirkņus sēklām, plāno jaunas ieceres un dodas tālu ciemos, “lai liniņi gari augtu” – tas ir, lai iecerētais izdotos.
Lielajā Dienā parasti cenšamies piecelties pirms saullēkta, silti saģērtbies, paņemt zīda lakatus, dzērvenes, sarkanus dzīparus, krāsotas olas un doties pie avota mazgāt muti, kalnā sagaidīt sauli ar dziesmām, skatoties caur zīda lakatu, lai acis neapžilbtu, dzīt putnus Vāczemē, šūpoties, ripināt olas. Svētīt svētkus un rūpēties par auglību zemē un svētību mājās.
Reiz mani bērni pēc kārtīgi svinētas Lielās dienas – teica: -“Mammu, ceļamies katru rītu pirms saullēkta – tas ir tik forši! “
Dabas ritms dod spēku dvēselei.
Esam spēkā un mīlestībā!
Sandra
